Šodien netīšām apēdu hotdogu. Un garšoja citādāk nekā atceros. Tas ir - tā zardele bija bezgaršīga! Visu hotdoga garšu sastādīja gurķu salāti, kečups un maize! Vispār labs brīdis, lai rezumētu, kā man ir gājis.
Tātad es izlēmu piekopt lakto-veģetārismu. Tas nozīmē nekādu gaļu, nekādas olas. Piens un sēnes atļautas. Mana motivācija bija, ka veģetārisms un it īpaši vegānisms uzlabos manu sapņošanu un astrālošanu. Diemžēl manāmi izlabojumi pagaidām nav novēroti. Kā jau mani brīdināja, lielākā veģetārieša problēma ir parastie cilvēki un viņu neiecietība pret citādo. Piemēram daži man centās ieskaidrot, ka zivis nav gaļa.
Pirmajā veģetārisma dienā atklāju, ka novārtā atstātajā ledusskapja dārzeņu kastē ir savairojusies dzīvība. Tajā pašā dienā atklāju veselu nodaļu RIMI veikalā: dārzeņu un augļu nodaļa. Nopirku burkānus un konstatēju, ka biju aizmirsis, cik tie garšīgi.
Otrā diena bija kulinārijas piedzīvoumiem pilna: kabaču pankūkas, sviestā cepti puķkāposti un sautējumi. Atklāju jaunas garšas. Vēlāk atklāju, cik daudz gaļas patērē mani vecāki. Carnikavā ledusskapī bija maltā gaļa, šķinķis, speķis, cīsiņi, šasliks un vistu stilbiņi. Augļi un dārzeņi: zero. Un sapratu, ka ikdienā mana pārtika ir varen pliekana un vienveidīga.
Vēlāk konstatēju, ka, kaut arī šaslika smarža ir vilinoša, man savu apņēmību uzturēt ir diezgan viegli. Man liekas, ka es mierīgi varu arī permanenti atteikties no gaļas. Septembra pirmajās dienās sapratu, ka derētu testēt veģetārismu vēl kādu mēnesi, jo mamma vairs nedzīvo Carnikavā, kas savukārt nozīmē, ka vairs nav jāpārtiek no pusfabrikātiem.
Secinājumi:
- Gaļai garšu piedod no augu valsts nākošās garšvielas, mērces un marinādes.
- Gaļēdāji ēd nevis arī gaļu, bet gandrīz tikai gaļu. Fui, fui!